Ogrē noliek ziedus pie represēto Piemiņas akmens

Vairāk attēlu galerijā

Šodien, komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, pie represēto Piemiņas akmens Ogrē bija pulcējušies ap 100 represēto un viņu tuvinieku. Pēc Ogres politiski represēto kluba priekšsēdētāja Ivara Kaļķa informācijas, Ogres rajonā pavisam ir ap 900 represēto, no tiem apmēram puse dzīvo Ogrē un Ogresgalā.

I.Kaļkis sacīja, ka pagājuši 66 gadi kopš baigās nakts no 14. uz 15.jūniju, kad daudzi nevainīgi cilvēki lopu vagonos tika izvesti uz Sibīriju, tai skaitā bērni. Bada un lielā karstuma dēļ daudzi nesasniedza to vietu, kur viņiem bija paredzēts dzīvot. No šodien atnākušajiem daudzi toreiz vēl bija bērni. I.Kaļķis uzsvēra, ka izveda labākos cilvēkus, tos, kuri mīlēja savu Dzimteni un centās strādāt pēc labākās sirdsapziņas. Tagad varam priecāties par iespēju dzīvot brīvā Latvijā, pēc kuras tik ļoti ilgojās toreizējo bērnu vecāki un vecvecāki.

I.Kaļķis pieminēja arī 1987.gadu, kad pirmo reizi, godinot politiski represēto piemiņu, drosmīgu cilvēku grupa nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.  „Gods un slava tiem, kuri sadūšojās un nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, tiem, kuri uzdrīkstējās saraut ķēdes, kuras bija žņaugušas piecdesmit gadus,” teica I.Kaļķis. „Ir pagājuši 17 neatkarības gadi, bet mums Latvijā joprojām nav īsta piemiņas monumenta,” sacīja I.Kaļķis. Viņš ir iepriecināts par to, ka šodien Latvijas Okupācijas muzejā Kultūras ministrija izsludināja Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla metu (ideju) konkursu un parakstīja nodomu protokolu ar Rīgas domi par šī projekta īstenošanu.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs sacīja, ka Vašingtonā atklāts memoriāls komunistiskā terora upuru piemiņai. Šogad Eiropas Parlamentā, pateicoties Baltijas valstu parlamentāriešiem, atklāta komunistiskā terora upuru piemiņas plāksne. Savukārt Ogrē pie Piemiņas akmens represētie pulcējas kopš 1989.gada. „Mums jāapzinās, cik liela vērtība ir brīvībai,” atceroties Baigo gadu, teica E.Bartkevičs un pateicās politiski represēto biedrībai par to, ka tā saglabā vēstures atmiņas, kas ir ļoti svarīgi.

Skanēja „Dievs, svētī Latviju!”, bet pēc tam pie Piemiņas akmens sagūla ziedi. Piemiņas brīža dalībnieki vēlāk devās uz Kultūras centru, kur pārdzīvotos grūtos un priecīgos brīžus atcerējās pie kafijas galda.